pirmais: teiču rezervāts I
tas ir pavasaris. auksts gan, bet bija pienācis laiks apzāģēt ābeles. tajā gadā mēs saimniekojām "lapsās" un mums tur bija aptveni desmit, gadiem neapkoptas, ābeles un mums nebija ne jausmas kā tās pareizi apzāģēt. par laimi mums talkā nāca kaimiņš, kurš ieradās ierādīt šo prasmi. neliela atkāpe: uz "lapsām" neved ceļš, bet jābrauc ir pāri ganībām. mēs kā īsti pilsētnieki, auto novietojām attālajā ceļa malā, jo baidījāmies iestigt. devāmies uz sētu kājām. kaimiņš, pieredzējis lauku cilvēks, mierīgi piebrauc gandrīz līdz pašam namam, bez satraukuma vai bailēm. tā lūk.
pirms mēs sākām darboties ap ābelēm mēs apbrīnojām ainavu, šo skaisto, apsarmojušo, meža malu un krāsu toņus. tad arī tapa šīs fotogrāfijas:
001
002
003
'apsarmojis mežs. skats uz teiču rezervātu no aizpurves "lapsām", murmastienes pagastā', fotografēts 2024. gada 08. martā.
vieta komentāriem: